Jā, pirmkārt, šis ir mans šā gada pirmais ieraksts. 🙂 Kaut kā bija baigi daudz darāmā un nesanāca neko te ierakstīt. Pie kam esmu nolēmis vairs nerakstīt neko, kamēr tas tiešām nebūs kas jēdzīgs/svarīgs. Tā sacīt – nav ko pied**st smilšukasti, kuŗā pats spēlējies. 😀
Šoreiz gribu pastāstīt par piedzīvojumiem ar LCD monitoriem un to darbību – jeb, pareizāk sakot, “nedarbību”. Pēdējā laikā man gan darbā, gan pie draugiem un paziņām ir nācies saskarties ar 2004.-2008. gadā ražotiem LCD monitoriem ar visādiem “gļukiem” – proti, daži ieslēdzas ar kādu 10.-15. piegājienu, daži ieslēdzas un tad “mirgo” – sekundi strādā, sekundi nē. Daži, savukārt, pēkšņi pārtraukuši darboties vispār.
Interesantākais, ka visiem šiem monitoriem barošanas blokos ir redzami defekti – “uzpūtušies” elektrolītiskie kondensatori. Tos nomainot, monitori strādā kā jauni. Un vēl ļoti interesanti ir tas, ka pirms 2004. gada ražotajiem monitoriem šādi defekti nav novēroti… Vai monitoru ražotājiem masveidā būs sanācis tas pats, kas gadsimta sākumā “sanāca” mātesplašu ražotājiem?
Katrā ziņā ceru, ka šī info noderēs vēl kādam. Šāda monitora remonta izmaksas ir max. pāris lati un max pusstunda sava brīvā laika. Krietni lētāk, kā pirkt jaunu monitoru…