Reiz man kāds paziņa, kurš strādāja Canon centrā, stāstīja šādu gadījumu: atnācis pie viņa kāds krievs un protestējis: “Я у вас тут принтер «Сапоп» купил – не работает.” (“Es pie jums nopirku printeri “Sapop” – nestrādā!”) Veči ilgi domājuši, kas ir printeris “Sapop”, kamēr sapratuši, ka krievs kirilicā izlasījis Canon. 🙂
Bet stāsts šoreiz būs par ko citu. Canon, kā zināms, ļoti patīk ražot t.s. Winprinterus. Tas nozīmē, ka, līdzīgi Winmodemiem, tie nav pilnvērtīgi printeri – tā vietā liela daļa skaitļošanas darba tiek uzgrūsta datoram. Iegūstam par pārdesmit latiem lētāku aparātu, kurš toties darbojas tikai un vienīgi Windows operētājsistēmā. Tad nu vienā firmā bija šāds aparāts iepirkts – Canon “viss vienā” modelis MF5630. Par laimi, “tiešā” veidā tas bija pieslēgts Windows mašīnai, bet savajadzējās to pieslēgt GNU/Linux datoram. Protams, ka (pēc cūcības likuma) tieši šai sērijai neviens vēl nav izkodis viņa izmantoto CARPS protokolu un attiecīgi draiveru sistēmām, izņemot Windows, nav.
Nedaudz padomājot, izdomāju – ja jau visus aprēķinus veic dators, nevis pats printeris, tad kāda vella pēc aprēķinus jāveic visiem datoriem, kuri grib šo dzeltenās rases gara lidojuma radījumu izmantot? Sāku meklēt risinājumus.
Risinājums atradās – un to sauc Ghostscript. Uzstādām Windows datorā pašu Ghostscript, Ghostview un RedMon. Pēdējā pakotne ļauj mums izveidot t.s. pāradresēto printera portu, uz kuru drukājot, izvaddati tiek nodoti kādai programmai. Tālāk soli pa solim:
Izveidojam jaunu virtuālu printeri. Ļoti labs modelis ir Apple LaserWriter II NT. Tas ir labs PostScript printeris un, kā zināms, ar PostScript GNU/Linux sistēmas strādā ļoti labi. Norādot pieslēgumu, izvēlamies izveidot jaunu portu. Izveidojam portu Redirected. Piedāvātais noklusētais nosaukums RPT1 ir laba izvēle. Kad printeris pievienots, nedrukājam testa lapu! Tā vietā izvēlajies modificēt porta iestatījumus un norādām izpildāmo programmu kā C:[kādsnuturceļšuzghostview]gsview.exe – (neaizmirstam “-” simbolu beigās!) un parametros – -printer “Canon MF5600 Series” (vai kāds nu jums ir Winprinteris – precīzi tādu nosaukumu, kā tas parādās sīkmīkstajos). Kad tas viss izdarīts, mēģinām izdrukāt testa lapu no šī virtuālā printera. Visam vajadzētu darboties. Ja viss darbojas, šārējam šo printeri un GNU/Linux sistēmā instalējam Apple LaserWriter II NT – standarta PostScript printeri.
Ir jau viss pasākums nedaudz caur b.d., bet neko darīt. Labs padoms – ja ir plāni ieviest GNU/Linux sistēmas, ir nedaudz jāpiedomā, kādu biroja tehniku iegādāties. Labi, ka šajā gadījumā uzņēmumā ir arī Windows datori un šis kombains ir pieslēgts pie viena no tiem. Pretējā gadījumā sanāktu, ka, ietaupot pārdesmit latu, nāktos tos ar uzviju zaudēt, iegādājoties Windows licenci. Un jā – tie, kas tagad taisās bļaut re, kā!, var mierīgi paklusēt. Iztērējot nedaudz vairāk naudiņas par normālu, ar normālām OS savietojamu tehniku, to iespējams ar uzviju atgūt, ietaupot uz kādas visiem zināmas sistēmas licencēm. Un GNU/Linux nav vainīga pie tā, ka aparatūras ražotāji ražo šādu tehniku – vainojiet Canon. Piemēram, es jau daudzus gadus šo kantori boikotēju.
Rezumē – skopais maksā divreiz… 🙂 Labi, ka šoreiz šim uzņēmumam izdevās kaut kā tikt cauri, neiegādājoties vēl vienu printeri GNU/Linux vajadzībām. 🙂