Priecājieties jel – panaceja ir dzimusi! Kādā lieliskā, zinātniskiem pierādījumiem pārsātinātā Latvijas Interneta resursā Jūs atradīsit neapgāžamus pierādījumus tam, ka ķīmiskās zāles nevienam nav vajadzīgas!
Izrādās, visas cilvēces veselības problēmas rodas tāpēc, ka notiek masveidīga apārstēšanās, kā rezultātā notiek organisma imunitātes krišanās. Imunitātes krišanos novērst Jums palīdzēs ārstēšanās ar tīru ūdeni! Kā rakstīts Vikipēdijā, homeopātija balstās uz zāļu aktīvās vielas atšķaidīšanu līdz pat 1060 reizēm. Ņemot vērā Avogadro skaitli – 6,02 x 1023 g/mol, kļūst skaidrs, ka, iegūstot galarezultātā iegūtā šķīduma trauciņu, ir visnotaļ maza iespēja, ka tajā atradīsit kaut vienu aktīvās vielas molekulu. Domājāt, ar to esam pierādījuši, ka homeopātijas patiesais nosaukums ir šarlatānisms Q.E.D.? Nekā nebija!
Citāts iz minētā zinātniskā resursa:
Saprotams, ka tādi šķīdumi nevar izraisīt alerģiskas reakcijas vai kādas kaitīgas blakusiedarbības, bet vai tie var ārstēt? Jā, var gan.
Cilvēka organismā visas izmaiņas un regulācija notiek ar bioloģiski aktīvu vielu palīdzību. Šie bioloģiskie signāli ir ļoti niecīgi, proti, vielu daudzumi ir šausmīgi mazi un tomēr organisms tos jūt, uztver un pieskaņo savas darbības konkrētajiem apstākļiem. Homeopātiskie preparāti ir šķietami niecīgos daudzumos, bet tieši tādi daudzumi ir piemēroti cilvēka organismam. Pirmais un galvenais rādītājs ir pieredze – homeopātija ārstē gan hroniskas, gan akūtas slimības. Labi panākumi gūti epilepsijas, nakts enurēzes, hronisku ādas slimību, alerģiju, multiplās sklerozes, locītavu u. c. slimību ārstēšanā.
Ja kāds domā, ka homeopātiskie preparāti palīdz tikai tiem kuri tai tic, tad jāsaka, ka homeopātija labi palīdz arī dzīvniekiem.
Tūkstoškārtīgā atšķaidījumā aktīvā viela nav konstatējama pat ar modernām metodēm. Kas tad tur ir tas ārstējošais? Jau mūsu dienās ir noskaidrots homeopātisko atšķaidījumu iedarbības mehānisms. Noslēpums slēpjas šķīdumu kratīšanā, kad ārstnieciskās vielas un šķīdinātāja molekulas sitas viena pret otru kā pasažieri pilnā trolejbusā. Rezultātā šķīdinātāja molekulās paliek aktīvās vielas nospiedumi jeb šķīdinātājs iegūst aktīvās vielas ārstnieciskās īpašības, bet atbrīvojas no nevēlamām blakus parādībām.
Redziet, redziet? Viss šīs panacejas noslēpums ir kratīšana! Kratīšana jau izsenis ir zinātniski pamatota – to paveica jau 15.gadsimta alķīmiķi, mēģinot no smiltīm iegūt zeltu.
Bet nu nopietni – sarakstot murgainu tekstu, minot tajā visdažādākos zinātniskos terminus jeb vienkāršāk – reti dzirdētus svešvārdus, jaucot ķīmiju, fiziku un alķīmiju, kā arī nepamatotus apgalvojumus, varam panākt vēlamo efektu – mietpilsoņi tam notic. Tāda jau ir pasaules patiesība – ja cilvēks neko no lasītā nesaprot, tad bieži vien tam tāpat notic. Vēl viens, pavisam īss citāts no mūsu ūberhomeopātu resursa: Varbūt jūs šai parādībai atradīsiet citu iemeslu, bet zinātnieki domā, ka[…]. Teikšu īsi – parādiet man tos zinātniekus…