Šoreiz vēlos izklāstīt savas domas par dzīvi uz krīta jeb iegrimšanu parādos. Un ne jau, aizņemoties naudu no kaimiņu Vasjas, bet gan aizrautīgi pērkot visu, ko vien var. Šī sāpe man ir aktuāla, jo daudzi manu paziņu lokā ir visai pamatīgi iegrimuši dažādu kredītu un līzingu maksājumos - daži pat tik ļoti, ka, saņemot algu un samaksājot visus kredītmaksājumus, pāri paliek praktiski vien nauda iztikai. Kādēļ tas tā un ko varētu darīt, lai no šīs situācijas izķepurotos?

Cilvēks atšķiras no dzīvniekiem ar to, ka cilvēkam ir ideāli. Vienam tā ir reliģija, citam - demokrātija. Vēl kāds vēlētos redzēt stingro roku valsts pārvaldē vai arī stingri nacionālu valsts iekārtu. Varbūt kāds vēlētos vienkārši kopā ar savu mīļoto meiteni/sievieti sēdēt un raudzīties saulrietu. Ideāli ir dažādi, tomēr daudziem, it īpaši manai paaudzei, par ideālu ir kļuvis patērētāju kults. Ir vajadzīgs viss jaunais, modernais un krutais. Un, lai šos labumus iegūtu, cilvēki ir gatavi uz visu - arī ieslīgt parādos, jo visas šīs mantas ir nepieciešamas tagad un tūlīt, tāpēc par labāku tiek uzskatīts ņemt kredītu, nevis iekrāt un tad iegādāties kāroto.

Protams, ka tas ir cilvēka dabā - ne jau velti arī mūsu Civillikumā ir nostiprinātas tiesības uz privātīpašumu. Tomēr reizēm cilvēku kāre pēc dažādām mantiskām lietām ir vienkārši apbrīnojama. Dažs labs maina mobilos telefonus reizi pusgadā, katru reizi pērkot labāko un dārgāko modeli. Cits "iebrauc" līzingā uz gadiem pieciem, iegādājoties automobili, kuram pēc tam nevar atļauties par iegādāties ziemas riepas. Vēl kāds par katru cenu vēlas iegādāties dzīvokli vai pat privātmāju, ņemot kredītu uz 40 gadiem. Par dzīvokļu iegādi gan man ir savs viedoklis - par to citreiz. Rezultāts gan ir viens - cilvēki vēlas vairāk, nekā reāli spēj nopirkt, tādēļ uzņemas kredītsaistības ar visām no tā izrietošajām sekām. Patiesībā gan kredītu devējiem, gan valsts vadībai tas ir izdevīgi - vieniem ir nodrošināta laba dzīve vismaz tuvāko gadu laikā, citiem bez tā tiek parādos (kredīts jau nekas cits kā parāds nav) ieslīguši cilvēciņi, kuri baidās zaudēt darbu un tādēļ ir klusi, mierīgi un paklausīgi. Vismaz pastāvošajai varai tie acīs nelec... Tādus ir vieglāt vadīt, saproties.

Varbūt mans piemērs nav tas labākais, tomēr kādam tas varētu noderēt. Arī es savulaik mēdzu iegādāties preces līzingā (ar nomaksu). Tiesa, es nekad neesmu pircis preces, kuru vērtību ar zināmu jostas savilkšanu nespētu samaksāt uzreiz, tomēr ziniet, kā ir ar to jostas savilkšanu... :) Neraugoties uz to, mans Weltanschauung vienmēr ir bijis tāds, ka nogruntējies tu esi nevis tad, kad esi paņēmis kredītu dzīvokļa iegādei uz 40 gadiem, līzingu auto iegādei uz 5 gadiem, līzingu laptopa iegādei uz gadu, līzingu ..., bet gan tad, kad tev nav kredītsaistību un varbūt ir pat šādi tādi iekrājumi. Saprotams, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuriem bankas overdrafta tērēšana ir norma, nevis izņēmuma gadījums. Ļoti daudz ir to, kuriem tas ir tā dēļ pārāk maziem ienākumiem. Šie cilvēki ir būtībā padarīti par parādu vergiem. Tomēr ir ļoti daudz arī tādu, kuru ienākumi it kā ir pilnīgi pietiekoši normālai dzīvei, tomēr arī tie ir ieslīguši parādos - bieži vien lielākos, nekā viņu lauku radinieki...

Sacīts - darīts. Lai izkļūtu no šādas situācijas (jā, jā - pēc ģimenes pieauguma nācās krietni patukšot visas kredītlīnijas), nolēmu sastādīt savu finanšu glābšanas plānu. Jāatzīst, ka nesen tajā veicu dažas izmaiņas, jo tas ir veiksmīgi "nostrādājis". Proti, manuprāt, iekrājumiem ir jābūt vismaz 2 mēnešalgu apmērā. Šos iekrājumus tērēt nedrīkst un tos pat, iespējams, var nolikt depozītnoguldījumā. Lai inflācija "neapēd". Papildus tam šobrīd katru mēnesi atlieku 100 latus auto uzturēšanai. Šajā summā iekļauju OCTA, riepas, eļļas un visu citu šķidrumu, kā arī filtru maiņas, un jebkādus neparedzētus izdevumus. Kad būšu sakrājis kādus 1000-1500 latus šim nolūkam, domāju apstāties. Ar šādu iekrājumu nekad nebūs "neparedzētu" izdevumu auto uzturēšanai. Tā kā inflācija auto rezerves daļām ir krietni mazāka par vidējo, tad tā tik ļoti neietekmē šādu iekrājumu, toties šis iekrājums visnotaļ ietaupa nervus, kad nepieciešami kādi lielāki izdevumi auto apkopei. :)

Vēl zināmu summiņu atlieku apģērbu un apavu iegādei. Naudiņa tiek atlikta arī neparedzētiem izdevumiem, lai šie izdevumi nebūtu tik "neparedzēti". Un vēl katru mēnesi atlieku sadzīves tehnikas amortizācijai. Es gan cenšos iegādāties tikai kvalitatīvu (lai arī varbūt padārgu) sadzīves tehniku (datori included), kura tik ātri nelūst, tomēr zināmu summu tās amortizācijai ir jāatliek, lai jaunas tehnikas iegāde nebūtu pārsteigums maciņam. :) Un, protams, neiegādājoties visu pēc kārtas (man sevī, šķiet, ir izdevies "izārstēt" patērētāja kultu), reizi pa reizei sanāk vēl kāda summiņa, ko atlikt. Šo summiņu es vienkārši krāju - bez mērķa. Brīdī, kad rodas vēlme kaut ko iegādāties (kad patērētājs manī ņem virsroku), man ir attiecīga naudas summa un nav jāņem līzingu. Tādā veidā varu dzīvot "plusā". Kad pats būšu tā gruntīgi stabilizējis savu finanšu situāciju, varbūt varēšu palīdzēt arī kādam radiņam laukos - vismaz izkļūt no mūžīgās overdrafta lietošanas.

Protams, iekrājumu veidošana un dzīvošana "plusā" prasa lielu gribasspēku. Daudzi drīzāk atmetīs smēķēšanu (vai kādu citu kaitīgu ieradumu), nekā šo - kurš iegrūž parādos, rada lieku stresu, liedz brīvi domāt un izteikt savas domas, un ir visādi citādi kaitīgs. Tomēr, kad tas ir izdarīts un dzīvošanās kredītos ir "atmesta", sajūta ir vienkārši brīnišķīga. :)

Vienkārši vēlos visus sveikt Lāčplēša dienā.

Par iepriekšējā ierakstā minēto sanāca diskusija ar vienu kolēģi. Dīvaini gan - it kā dzīvojam 21.gadsimtā, bet cilvēki tic viduslaiku tumsonībām... Kā zināms, viduslaikos domāja, ka mēris rodas no indīgiem tvaikiem, kas iztvaiko no zemes. Protams, ka šos indīgos tvaikus rada dievs (sodot par grēkiem) vai arī kāds burvis, kuru attiecīgi vajag likvidēt pēc iespējas sāpīgākā veidā. Izrādījās, ka šādi izskaidrojumi nebija pareizi...

Kā ir teikts par kādu citu šarlatānismu - homeopātiju - having an open mind is one thing, believing in an unprovable theory for 200 years is another.

Pavisam nejauši atradu kādu šarlatānkantori, par kuru agrāk nebiju dzirdējis. Tā kā šajā necilajā mājaslapiņā jau šad tad ir parādījušies raksti, kuros ir izķidāta šādu kantoru darbība un veidi, kā viņi no cilvēkiem izkrāpj naudu, tad nolēmu, ka šis nebūs izņēmums. :)

Tātad, EWO ūdens. Šie piedāvā - āreče - ūdens atdzīvinātājus. Es gan biju domājis, ka divi ūdeņraža atomi savienojumā ar vienu skābekļa atomu nu nekādi nevar būt dzīvi, tomēr šī kantora darbinieki grib iestāstīt ko citu. Metodes ir parastās - īpatnējs vispārzināmu (un patiesu, lai arī ne gluži attiecināmu uz tēmu) faktu samistrojums ar atsaucēm uz dažādām autoritātēm, homeopātdziedniekšarlatānvidē lietotajiem terminiem ("energoinformācija", "dabas spēks" u.c.) un šarlatānkantoriem tipiskām "atsaucēm".

Tā piemēram, šie apraksta savu metodi ūdens atdzīvināšanai (varbūt reanimācijai?):

1. Turbulences radīšana ūdenī, sagatavojot to informācijas iegūšanai
2. Magnetizācija ar zemes dabīgo polaritāti
3. Ūdens kaitīgo frekvenču dzēšana
4. Informācijas pārnešana, izmantojot īpašu informācijas kodolu

Šajā sakarā gribēju atgādināt par magnetooptisko disku darbības principiem un to, ka ūdens nevar būt informācijas nesējs (par to gan jau esmu rakstījis):

1. Nesēja virsma tiek sakarsēta ar lāzeru, lai temperatūra pārsniegtu Kirī punktu
2. Magnēts no otras nesēja puses var mainīt lokālo magnētisko polarizāciju
3. Pēc nesēja atdzišanas polarizācija saglabājas, un to ir iespējams nolasīt ar lāzera stara palīdzību - no nesēja virsmas atstarotā gaisma mainās atkarībā no attiecīgā punkta polarizācijas

Līdzīgi, vai ne? :)

Tā kā šīs reanimācijas ierīces autori izmanto turbulenci, tad jau sanāk, ka, piemēram, Pļaviņu HES turbīnās (kur ūdens turbulence varētu būt visai ievērojama) ūdens pastāvīgi ir gatavs informācijas iegūšanai? Absurds.

Otrais punkts vispār neiztur nekādu kritiku. Cik atceros mācību gadus, magnētiskais lauks ūdeni neietekmē. Arī lapā piesaukto kalcija hlorīdu ne. Diemžēl nekur nevaru atrast informāciju par pretējo. :) Tātad arī šis punkts nav korekts.

Jautājums, protams, ir arī par frekvenču dzēšanu. Kā tas tiek darīts? Man jau pats jēdziens "frekvenču dzēšana" liekas visai apšaubāms - frekvence ir svārstību biežums, nevis pašas svārstības, par kuru "dzēšanu" vēl varētu runāt.

Un vēl - piesaukto "rezonanses likumu" diemžēl nespēju nekur atrast, izņemot dažas homeopātšarlatānu lapeles Internetā, kā arī pāris apšaubāmas kvalitātes ierakstus dažos forumos. Un jēdziens "informatīvais katalizators" man gandrīz lika nokrist no krēsla. Aiz smiekliem, protams. :D

Protams, pati jautrākā daļa ir informācija par to, ko šādā apšaubāmā veidā reanimēts ūdens spēj darīt:

• Uzlabot betona konstrukciju izturību
• Uzlabot cilvēka veselību teju visos iespējamos veidos
• Baseinos vajagot mazāk hloru
• Samazināt apkures izdevumus
• Insert more random b*llsh*t here...

Par savu "produkciju" (stacionārām ūdens reanimēšanas ietaisēm, pildspalvas tipa konstrukciju ūdens reanimēšanai glāzē, enerģētisko disku u.c. grūtgalvīšu maciņu tukšotājiem) šis kantoris vēlas 100-300 latus. Diemžēl jāatzīst, ka noteikti daudzi grūtgalvīši uz šī šarlatānisma arī ir uzķērušies.

Vajadzētu kā Lielbritānijā - uz šādas ierīces likt uzrakstu "for entertainment only". Vai vēl labāk - tādu kantori vispār slēgt. Saprotams, ka vieglas peļņas tīkotāji vienmēr ir bijuši, tomēr nevajag jau palikt nekaunīgiem!

Vārdu sakot, Slašdotā bija diskusija par izmaksām Linux vs Microsoft Windows. Doma ir par to, ka, uzņēmumam pārejot uz GNU/Linux, visi mīti par lielām apmācību izmaksām, dārgiem speciālistiem utt. ir tikai un vienīgi mīti. Viens Microsoft Windows fans gan ierakstīja, ka RedHat Enterprise Linux viena gada supporta abonements maksājot vairāk, kā Microsoft Windows Server licence.

Īpaši neiedziļinoties lietas būtībā (piemēram, tajā, ka Microsoft Windows Server supportu ir jāpērk atsevišķi), bija viens baisi labs komentārs:

It's like complaining that Red Hat's car costs more money than our MS's bare chassis. By the time you buy the MS Engine, MS Body, MS Wheels, MS Dashboard, MS Steering Wheel, etc, you end up paying more.

P.S. Linuxisti sapratīs. :)

...vot tikai kultūras nebija. Skatāmies kultūras tautas lielisko priekšnesumu.

:) 

Iekš OSNews stāv rakstīts, ka vakar iznācis OpenOffice.org 3.0. Saprotamu iemeslu dēļ vismaz šobrīd OpenOffice.org oficiālā lapa ir nestrādājoša (slašdot efekts ;P), tomēr - tiklīdz situācija normalizēsies, velkam un instalējam. Cik esmu palietojis beta versijas, 3.0 spārda p**aļu. :)

Pilnīgs čau. Vakar ar kolēģi braucām komandējumā uz Rēzekni. Līdz Jēkabpilij tikām visai ātri. Diemžēl pēc Jēkabpils sākās interesanti piedzīvojumi. Lieta tāda, ka mūsu ceļu remontētājiem labpatīk remontēt uzreiz 30 km garu ceļa posmu, pie kam to darīt vairāk, kā gadu. Tas vēl nebūtu nekas - īstā problēma ir tur, ka šis posms tiek remontēts vienlaicīgi. Tas nozīmē šādu braukšanu - luksofors (kurš noteikti ir sarkans), tad aptuveni 500 metri, tad - luksofors (atkal sarkans), tad 500 metri, tad - luksofors... Vārdu sakot, šos 30 km braucām aptuveni 2 stundas, pa ceļam saskaitot ap 20-30 luksoforu.

Uzmanības vērts fakts - lai gan šajos 30 km bija novietotas ap 100 tehnikas vienību, tikai kādas 3-4 reāli kaut ko darīja. Visi pārējie strādnieki vai nu laiski smēķēja, vai nu gluži vienkārši gulēja (arī tādu skatu redzējām - traktorā čalītis guļ, salicis kājas uz stūres). Tajā pat laikā satiksme tiek kavēta un reāli šis ceļa gabals ir nebraucams. Atpakaļ braucot, nogriezāmies tūlīt pēc Varakļāniem uz Madonas ceļu, no tā - uz Ļaudonas grants ceļu, izbraucām uz Madonas šosejas pie Jaunkalsnavas un braucām uz Rīgu. Šo līkumu izbraucu krietni vien ātrāk - kādās 40 minūtēs (nav slikti 30 km pa asfalta ceļu un 30 km pa ne to labāko grants ceļu).

Rezumē - šis bija īss ieskats kārtējā Brīnumzemes notikumā. :)

Izrādās, db.lv ierosinājuši valsts sektorā izmantot atvērto programmatūru. Tā kā pats esmu strādājis valsts sektorā, tad labi zinu, ka serveros atvērto programmatūru izmanto visai sen (pats esmu čupu GNU/Linux serverus kādā valsts iestādē atstājis). Līdz ar to tas nav nekas utopisks un arī smieklīgs ne.

Smieklīgi ir valsts iestāžu darboņu argumenti par (lasi: pret) šo sistēmu (un nav pat runa par pingvīnOS, bet gan par biroja programmatūru - OpenOffice.org, piemēram) ieviešanu.

Tā piemēram - tas pats OpenOffice.org. Tiek minēts (gan atzīstot, ka "viņu rīcībā neesot precīzu datu" - tipisks FUD), ka šādas programmatūras ieviešana un lietotāju apmācība būšot dārgāka, kā licencēšanas izmaksas (šajā gadījumā - Microsoft Office). Nu nez. Man gan ir nācies daudziem ex-Microsoft Office 2003 lietotājiem ilgi un dikti stāstīt par to, kā strādāt ar Microsoft Office 2007, bet tipiska apmācība darbam ar OpenOffice.org nekad nav aizņēmusi vairāk, kā 5 minūtes. Vēl viens arguments (ne mazāk smieklīgs) - esot "jāņem vērā lietotāju prasmes un vēlmes". Atceros vienu kantori, kurš pārgāja no pirātiska Microsoft Office (un pēdējā brīdī, kā pēc tam izrādījās) uz OpenOffice.org. Dažiem uzņēmuma darbiniekiem gan nepatika OpenOffice.org, tomēr pēc vadības piedāvājuma iegādāties Microsoft Office licences, attiecīgi šiem darbiniekiem atvelkot no algas, viņiem pēkšņi pret OpenOffice.org vairs nebija nekādu pretenziju. Galu galā, cik dzirdēju, dažiem tas pat likās labāks par Microsoft Office - it īpaši par jaunāko versiju. :)

Vēl kāds arguments ir it kā tehniskā atbalsta trūkums atvērtajai programmatūrai. Pirmkārt jau tie ir apzināti meli - ir pietiekoši daudz uzņēmumu, kas piedāvā maksas tehnisko atbalstu. Bez tam, arī slēgtā tipa programmatūrai tehniskais atbalsts parasti nav iekļauts licences cenā un ir pieejams tikai par atsevišķu samaksu. Tiesa, šeit varam aplūkot gadījumu, kad "oficiālais" tehniskais atbalsts "pazūd". Tā, piemēram, bija ar muitā izmantoto sistēmu Asycuda. Tā kā to izmantoja Latvija, Lietuva, Malta un vēl dažas Āfrikas valstiņas, tad vietējais Āfrikas suportšamanis izdomāja visus pasūtīt na*ig. Rezultāts - ja Asycuda būtu bijusi atvērta sistēma, būtu bijis iespējams tās atbalstu nodot kādai 3rd party kompānijai. Diemžēl šajā gadījumā pirmkodu trūkuma dēļ minētā 3rd party kompānija varēja vien piedāvāt neveiklus add-on, kuri strādāja šad tad.

Šādus piemērus varētu minēt daudz, tomēr laikam jau jāatceras, kādā valstī dzīvojam. Mūsu Brīnumzemē viss ir iespējams. :)

Interesanti gan. TVNET stāv rakstīts, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no šodienas pieaugšot vidēji par 32-40%. Pieņemsim.

Atveram Latvijas Gāzes tarifu kalkulatoru un veicam aprēķinus. Pieņemsim, ka vidēji tērējam 150 m³ mēnesī. Tad sanāk, ka pēc vecā tarifa (0,1769 Ls/m³) jāmaksā Ls 27,31 mēnesī, bet pēc jaunā - (0,34616 Ls/m³) - Ls 51,92 mēnesī. 51,92/27,31 ~ 90% pieaugums.

Un tagad jautājums - vai nu TVNET rakstošie (vai tie, kuri šo ziņu "piespēlējuši") skolā nav mācījušies matemātiku, vai nu speciāli cenšas aizsmērēt acis Latvijas iedzīvotājiem. Protams - pamēģini tik pateikt tautai, ka "ziniet, gāzes tarifi pieaugs par 90%".

Forks and torches!

Update: TVNET palabojuši savu rakstu - tagad "sanāk", ka gāzes tarifi mājsaimniecībām pieaugšot vidēji par 60%. Un tomēr - tas ir mazāk par 90%, kas ir krietni patiesāks fakts...