Īsā atbilde: valdošajai kliķei.

Garā atbilde:

Godmans (patiesībā visa valdošā kliķe - tādēļ turpmāk tekstā vārdu "Godmans" uztvert tieši tā) saka, ka tā esot bijusi vien piedzērušos jauniešu ālēšanās. Bet atvainojiet, kam tad bija šādu grautiņu jāveic - pensionāriem skaidrā? Varbūt skolotājiem, mediķiem, vai tiem pašiem policistiem? Kam?

Godmans saka, ka atbildību jāuzņemas vakardienas akcijas organizatoriem, jo esot bezatbildīgi rīkot šādas akcijas krīzes laikā. Pirmkārt - pirms nepilna gada notikušo miermīlīgo akciju valdošā kliķe nosauca par "lietussargu revolūciju" un tajā piedalījušos - par vaukšķiem. Tagad bikses pilnas... Otrkārt - kas tad šo krīzi ir izraisījis? Nav tā, ka Latvijas ekonomika nebūtu dzīvotspējīga, un nav arī tā, ka Latvijā trūktu uzņēmīgu cilvēku, kas spētu organizēt ražošanu (par kuras trūkumu valdošā kliķe gaužas, paši darot visu, lai to bremzētu). Krīze ir radusies divu galveno iemeslu dēļ - viens ir nepārtraukta asins nolaišana ekonomikai zagšanas un godīgas uzņēmējdarbības bremzēšanas formā visus šos gadus, bet otrs - valdošās kliķes nespēja vai nevēlēšanās (kas ir drīzāk) bremzēt bezatbildīgo kredītu ņemšanu pēdējo gadu laikā. Tāpat, kā nevar prasīt, lai vidējais Jānis, Ivans, Tarmo vai Mantvydas (un šoreiz absolūti nav svarīga tautība), nespējot izdemolēt Saeimu, apstātos un dotos mājās, nevis demolētu visu pēc kārtas, nevar arī prasīt, lai šis pats vidējais Jānis, Ivans vai vēl kāds neņemtu kredītus un vismaz kādu brīdi - pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas - nepadzīvotu zaļi. It īpaši, ja to dara visapkārt.

Jā, tā ir šo kredītņēmēju muļķība un viņiem jāatbild pašiem par paņemtajiem kredītiem (sk. iepriekšējo ierakstu), tomēr tautai beidzot ir pienācis laiks prasīt valsts izzadzēju atkāpšanos un tiesāšanu. Saprotams, ka ne jau visi pie varas esošie ir sazagušies (vismaz tik būtiski, lai novestu valsti pie kraha), tomēr, lai to noskaidrotu, būtu jāveic milzīgu izmeklēšanu, kuras gaitā arī noskaidrotos, kas ir kas. Tikai tad, kad tas būtu noticis (un zagļiem sazagtais būtu atņemts), varētu runāt par jaunu varas eliti un par valsts reālu attīstību, to balstot uz ražotspējīgām nozarēm, nevis uz burbuļveidīgiem, tukšiem kāpumiem, pēc kuriem seko vismaz tikpat strauji kritumi. Un uzplaukuma laikā valstij jādarbojas kā kondensatoram, "savācot" visu "lieko" kapitālu jeb budžeta pārpalikumu, lai to izmantotu krīzes laikā ekonomikas stimulēšanai. Tā iegūtu varbūt ne tik sprādzienveidīgus ekonomikas pieaugumus, tomēr izslēgtu brīvajam kritienam līdzīgas krīzes. Ir beidzot jārealizē to, kas "vienkāršajai" tautai liekas pašsaprotami, bet ko valdošā kliķe nevēlas nedz saprast, nedz darīt.

Kā jau parasti - šis ir mans personīgs viedoklis, tomēr labprāt palasītu konstruktīvu oponentu viedokļus.

Skaidrs, ka Šlesers (tas ir viņa sievas uzvārds, patiesībā viņš ir Leščinskis - padomju laika forsovščiks un ziņotājs) jūt, ka sūdi būs un mēģina jau tagad parūpēties par vēlētāju balsīm (piemēram, acu priekšā redzu LPP/LC vēlēšanu kampaņu - "Kurš vēlējās panākt, lai maksātnespējīgos neizliek no mājokļiem - Šlesers, kurš gan cits!") un nāk klajā ar neticami nekaunīgiem un brīvā tirgus principiem neatbilstošiem populistiskiem paziņojumiem. Šim paziņojumam nebūtu ne vainas, ja Latvijas ekonomiskā iekārta būtu līdzīga Lukašenko vai Čavesa vadītajām valstīm, tomēr jāatzīst, ka tā nav. Tādēļ par šādu nepamatotu izrunāšanos Šleseram būtu jāsaņem sodu.

Tos, kuri šobrīd nespēj atmaksāt kredītus par nekustamajiem īpašumiem, es sadalu vairākās grupās (savējos, tjošas un tamlīdzīgus elementus šeit neieskaitot):

1. Tie, kas sagrābās nekustamos īpašumus ar mērķi tos pārdot ar peļņu un tagad to nevar izdarīt;
2. Tie, kuri ņēma kredītu dzīvesvietas iegādei, tomēr šī dzīvesvieta ir pārāk šika un patiesībā neatbilst paša finanšu iespējām;
3. Tie, kuri ņēma kredītu (neatkarīgi no tā, šiku vai arī atbilstošu tā brīža finanšu situācijai), tomēr algas saņēma aploksnē;
4. Tie, kuri ņēma kredītu atbilstoši savām iespējām un par kuru algu tika maksāti visi nodokļi.

Tad nu lūk - manuprāt, uz vispār jebkādu palīdzību var kandidēt vien pēdējā grupa. Pirmajai grupai nekāda palīdzība nepienākas - tie dzīvoja pēc principa "kas neriskē, tas nedzer šampanieti", nerēķinoties ar to, ka, riskējot reizēm nākas arī strēbt sū... putru. Otrā grupa nerēķinājās ar to, ka pēdējo gadu labklājība bija tikai burbulis (un nevajag tagad tēlot muļķīšus - sak, kas tad to varēja zināt!) un ka, piemēram, 27 gadu vecumā nu nevar dzīvot privātmājā vai 4 istabu dzīvoklī ar terasi (tie, uz kuriem es mērķēju, sapratīs ;P). Trešā grupa rēķinājās ar savu situāciju, tomēr nodokļus valstij maksāja maz vai nemaz - līdz ar to nav saprotams, kādēļ valstij tagad šiem tipāžiem būtu jebkā jāpalīdz.

Ceturtā - pēdējā - grupa ir pati interesantākā. Šeit būtu jāizvērtē vairākas lietas. Pirmkārt, palīdzību būtu tiesīgi saņemt tikai tie, kuri ir nodibinājuši ģimenes un kuriem ir bērni. Otrkārt, jāizvērtē, kādos apstākļos šīs jaunās ģimenes ir dzīvojušas pirms dzīvokļa iegādes. Daudziem ir arguments - dzīvojuši īres dzīvoklī un namīpašnieks prasījis nesamērīgu īres maksu. Saprotams, ka ekonomikas uzplaukuma brīdī īres maksas bija augstas, jo arī pieprasījums bija liels, tomēr, piemēram, šobrīd īres maksas nekāpj un daudz kur pat krīt, ko nevarētu teikt par kredīta ikmēneša maksājumiem. Bez tam īrēšanai ir vēl kāda priekšrocība - sliktas finanšu situācijas gadījumā var vienmēr pārvākties uz mazāku un lētāku dzīves vietu. :)

Domāju, ka, veicot sīku izvērtēšanu un saprotot, kurām ģimenēm patiešām nebija citas izvēles, kā vien pirkt dzīvokli (tādas, bez šaubām, arī ir), no tām atlasot tās ģimenes, kurās vecāki ir strādājuši un maksājuši visus nodokļus un arī kredīts ir ņemts atbilstoši finanšu iespējām (dīvaini, piemēram, ir, ja cilvēks, kuram oficiāli neto alga ir 200 lati, katru mēnesi par kredītu ir maksājis 400 latus), un arī iegādātais mājoklis ir atbilstošs ģimenes izmēriem (pat daudzbērnu ģimenēm nesaprotu, kādēļ būtu jāpērk 4 istabu dzīvokli ar terasi - nedzīvojam Luksemburgā, galu galā) varētu iegūt ne pārāk garu sarakstu ar tām ģimenēm, kurām būtu jāpalīdz. Palīdzība varētu izpausties, piemēram, samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālā nodokļa atlaides veidā - tā cilvēkiem paliktu vairāk naudiņas, ko maksāt bankai.

Visiem pārējiem (pārējām trim grupām) varu vien pateikt: pilnīgi noteikti bija tā, ka bankas darbinieki jūs burtiski ierāva bankā un lika parakstīties uz kredītlīguma. Vēl jo vairāk skaidrs ir tas, ka bez privātmājas vai milzīga dzīvokļa normāli dzīvot nav iespējams. Un īres dzīvokļos dzīvo tikai pamuļķi, kuri neaizņēmās nemaz vai aizņēmās, rēķinoties ar iespējamo nākotnes situāciju, kuru nu nekādi nebija iespējams paredzēt. Šiem pamuļķiem tagad būtu jāpalīdz jums maksāt kredītus, starp citu. Ja tā ir - balsojiet par Šleseru un dzīvojiet svilpodami - tikai sargiet bikses...

Sadaļā Projekti pievienoju nelielu fotostāstu par to, kā būvēju plauktu savai audžumeitai. Tiesa, ar nelielu disclaimeri - galdnieks no manis tāds, kā no Slaktera finanšu ministrs. :)

Neraugoties uz to, rezultāts sanāca visai ciešams. Skatieties paši.

Radās vajadzība vienam Ubuntu serverim izveidot tīkla karšu team jeb, kā tas Linux sistēmās saucas - bonding. Šo nolēmu dokumentēt galvenokārt savām vajadzībām (zinot, ka citu - līdzīgu - ierakstu saturs man pašam ir savulaik noderējis), tomēr jācer, ka arī citiem tas noderēs.

Tātad. Pieņemsim, ka mums ir divi tīkla adapteri - eth0 un eth1. No tiem vēlamies izveidot vienu virtuālu adapteri, kurš darbotos tā - kad pieslēgti abi adapteri, tas darbojas load balancing režīmā, bet jebkuru no tiem var arī atslēgt un viss tāpat turpina darboties. Šis adapteris sauksies bond0, ja kas. Lai to paveiktu, iekš /etc/network/interfaces veicam šādus labojumus:

1. Aizkomentējam visas rindiņas, kuras attiecas uz eth0 vai eth1 konfigurāciju.

2. Pievienojam šādas rindiņas:

Tas arī viss. :)

Iesaku izlasīt mūsu bajāru cirsto tāsi Melnajiem tēviem.

Interesanti, cik lielas būtu iespējas tiesāt pašlaik pie varas esošos un arī bijušos, kuri ir izsaimniekojuši Latvijas valsti? Viņiem, manuprāt, nederētu atsmērēšanās, ka viņi rīkojušies likumīgi, jo paši jau vien tos likumus pieņēmuši. Kā saka - arī nacisti rīkojās pēc tolaik spēkā esošajiem likumiem, kurus paši vien pieņēma...

Ja aizejošo, 2008., gadu varam nosaukt par notikumu neizpratnes, nothing special vai krīzes sākuma gadu, tad kā nosaukt nākamo? Skaidrs, ka krīzes viens no iemesliem ir gan mūsu valdības, gan arī Latvijas iedzīvotāju alkatības un kredītu neapdomīgas ņemšanas rezultāts. Tādēļ nākamo gadu gribētu nosaukt par taupības gadu. Tas būs smags, tomēr vajadzīgs, lai letiņus piespiestu mainīt savu domāšanu, savu dzīvesveidu. Nu nav normāli, ka tirdzniecības menedžeris brauc ar Lexus un celtnieks apceļo Ēģipti. Un nē, man neskauž - man ir labs auto bez bankas saistībām un jauka ģimene. Arī ceļojis esmu pietiekoši, tomēr neuzņemoties nekādas kredītsaistības un nedzīvojot pāri saviem līdzekļiem. Varbūt beidzot daudzi sapratīs, ka nenormālajai patērēšanai ir jāpieliek treknu punktu. Lietas iegādāties, protams, var un vajag, tikai pirms iegādes jāapdomā divas lietas - vai to var atļauties un vai konkrētā lieta patiešām ir vajadzīga. Un, ja pērk, tad jāpērk kvalitatīvas lietas, kuras attiecīgi arī ilgi kalpos, iegādi, vēlams, veicot bez kredīta. Lai to paveiktu, daudziem būs jāiemācās iekrāt - neraugoties uz vilinājumu visu nopelnīto iztērēt. Daudziem, iespējams, nebūs iespējams iekrāt neko, jo vairs gluži vienkārši nebūs iespējams savilkt galus. Tiem varu vien ieteikt atcerēties, ka iepriekš, ļoti iespējams, bija iespēja atlikt kaut mazumiņu nebaltai dienai. Un saprast to, ka, nākotnē situācijai kaut nedaudz uzlabojoties, ir nevis uzreiz jāķeras pie ceļojumiem un LCD televizoru iegādes, bet gan vispirms jāiekrāj dažus tūkstošus.

Bet nu beigšu rakstīt morāli. :)

Taupīgu jauno gadu!

Šis patiesībā attiecas ne tikai uz Ubuntu Hardy (8.04 versiju), bet arī uz Intrepid Ibex (8.10). Lieta tāda.

Instalējot Ubuntu 8.04 Acer TravelMate laptopā, saskāros ar problēmiņu - mēģinot atskaņot jebkuru video (vai arī vienkārši izmantot Totem atskaņotāju audio atskaņošanai ar ieslēgtu grafisko pavadījumu), sistēma vienkārši uzkaras. Proti, peles kursoru ir iespējams pārvietot un arī kaut kāda diska aktivitāte notiek, tomēr klaviatūrai iestājas pilnīgs freeze un displejs "sastingst". Palīdz vienīgi fiziska izslēgšana un ieslēgšana. Kā konstatēju, problēma saistīta ar Xorg Intel draiveri dažiem jaunākajiem grafikas kontrolieriem. Proti, kad GStreamer (multimēdiju apakšsistēma) mēģina izmantot Xorg dalīto atmiņu (shared memory), draiveris uzkaras. Lai problēmu atrisinātu (kamēr nav izlaists draivera jauninājums), jāveic šādas darbības:

• Atveram termināli (Programmas -> Piederumi -> Terminālis)
• Ierakstām komandu gstreamer-properties
• Pēc komandas ievades un sekojošas Enter nospiešanas atvērsies grafisks GStreamer konfigurācijas rīks.
• Lapiņā "Video" pie video ievades iekārtām jāaizliedz to izvēlēties automātiski un kā video izvades metodi jāizvēlas "X11" vai kaut kas tāds. Katrā ziņā otra opcija bija saistīta ar ShM jeb Shared Memory. To izmantot nedrīkst.

Tas arī viss. Pēc tā visi video strādā lieliski. Tiesa, netiek izmantotas videokartes video atskaņošanas iespējas, tomēr konkrētajam laptopam ir jaudīgs divkodolu procesors, kurš tāpat ļoti labi tiek galā ar video atskaņošanu. Līdz ar to viss tāpat strādā un līdz attiecīgā draivera jauninājuma iznākšanai ir visnotaļ lietojams.

Šķiet, Microsoft ķeras pie pēdējā salmiņa. Labs piemērs Microsoft FUD taktikai.

:)

Raksts TVNET. Lieta tāda - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts vēlas 2000 Latvijas skolotājus apgādāt ar portatīvajiem datoriem. Ideja jau, protams, apsveicama, tikai tās realizācija, kā jau ierasts, ir pilnīgā pakaļā. It īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos.

Pirmkārt jau interesi piesaistīja konkursa uzvarētājs - Sonex. Atceros, ka VID savulaik (varbūt arī tagad) nomāja datorus no viņiem, par katru datoru 3 gadu laikā samaksājot 900 latus. Datori nebūt nebija pirmā svaiguma (domāju morāli, nevis fiziski) un pēc 3 gadiem bija jāatdod atpakaļ. Veids, kā šis konkurss notika toreiz, liek domāt, ka arī šoreiz tā ir tāda kārtīga onkuļu būšana.

Otrkārt. Hmm... Pirms pāris gadiem šādi laptopu varēja arī maksāt 800 latus gabalā, tomēr tagad to cena nevar būt lielāka par 300, nu labi, 400 latiem gabalā.

Treškārt. Šī nu bija lieliska iespēja ietaupīt, Microsoft Windows operētājsistēmas vietā izvēloties kādu GNU/Linux sistēmu. Tas ļautu, pirmkārt, iegādāties mazjaudīgākus datorus (jo visiem zināms, ka GNU/Linux sistēmas prasības ir krietni vien pieticīgākas), kā arī, otrkārt, ietaupīt licenču naudiņas. Man nekādi nav saprotams, kādēļ skolotājiem darbam būtu vajadzīgs kas vairāk, kā Asus eeePC vai tā ekvivalents? Viņi, ko - filmas glabās tajā cietnī? Spēles rukās ar dual core procesoru? Jeb tomēr skolotājiem laptops ir nepieciešams dokumentu rakstīšanai, e-pastam, Internet pārlūkošanai un prezentāciju rādīšanai?

He hē. :) Šķiet, DNS izmaiņas beidzot ir stājušās spēkā. Tagad šīs lapiņas primārā adrese ir www.alvils.info. :)