Jautājums: vai Microsoft Windows operētājsistēmā out of box ir iekļauta funkcionalitāte bēbja aizmidzināšanai? Neā. Bet GNU/Linux gan. :)

Māris Riekstiņš, tagadējais Latvijas ārlietu ministrs, bijušais komunists, Fizkultūras institūta absolvents un šā institūta komjaunatnes sekretārs, Maskavas nomenklatūras kadrs padomju laikā, kad strādāja par Jaunatnes Organizāciju Komitejas (faktiski komjaunatnes centrālkomitejas ārējo sakaru nodaļa, cieši saistīta ar KGB) vadītāja vietnieku.

Nevienā nopietnā valstī, piemēram, Vācijā bijušais NSDAP biedrs nevarētu būt ārlietu ministrs.

Izglītība un karjera:

• 1985. gadā beidzis LVFKI – sporta pedagogs. 1993. LU Juridisko fakultāti
• 1985. sācis strādāt LVFKI sporta spēļu katedrā
• 1983.–1985. gads – Fizkultūras institūta komjaunatnes komitejas sekretārs!!!
• 1987.–1991. – Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētāja vietnieks!!!
• 1991. gada dec. – 1993. – LR Ārlietu ministrijas sakaru referents
• 1993. gads – iecelts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru. Riekstiņa sievas Irēnas tūrisma firma "VIA Rīga nodrošināja ministrijas darboņu ārzemju lidojumus.
• 2004. – iecelts par Latvijas vēstnieku ASV. ASV mēdijos sasmērējies, kad vides aizsardzības aktīvisti aptur Riekstiņa mēģinājumu nozāģēt pie Latvijas vēstniecības augošu retu koku.
• 2006. gada februāris – iestājies Tautas partijā. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), atstājot premjera biroja vadītāja amatu, 2007. gada novembrī saņēma kompensāciju ap 2000 latu.

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) ģimene 2008.g. tikusi pie jauna mitekļa jūras kāpu aizsargjoslā, kas juridiski ir noformēts kā palīgceltne - klēts, bet reāli izskatās pēc pilnvērtīgas dzīvojamās mājas, ziņo LTV ziņu raidījums "Panorāma".

Atradu tādu interesantu Interneta forumu - «Latviešu nacionālistu forums zemessargs.lv». Ja neskaita nelielu neizpratni par to, kādēļ par foruma nosaukumu izvēlēts šīs organizācijas (Zemessardzes) nosaukums, liela daļa tematu ir visai sakarīgi. Bet tas nu galīgi nav svarīgi.

Ierakstīju šajā forumā kādu savu novērojumu - to, ka Latviešu Nacionālistu kluba vadītājs Jānis Sils sācis pīpot. Jau pusotru gadu to darot. Kad es to uzzināju (no viņa paša), biju nedaudz šokēts - ja man pirms gadiem 7-8 kāds pateiktu, ka Jānis Sils pīpos un pa reizei lietos arī kādu alkoholisku dziru, būtu uzskatījis to cilvēku par plānprātiņu. Bet re - dzīvē visādi notiek. Arī tādi cilvēki salūst. Tomēr arī tas nav īpaši svarīgi.

Svarīgākais - mans ieraksts jau pēc pāris stundām pazuda. Bez pēdām. Ierakstīju vēl vienu ierakstu - sak, jautājums adminam - ko tad es būtu tik sliktu uzrakstījis? Uzminiet nu - arī šis ieraksts pazuda bez pēdām.

Pieļauju, ka minētā foruma admins pats nav informēts par Jāņa Sila darbībām vai arī vēlas «pucēt viņa mundieri». No otras puses - pīpošanu var slēpt 17, 18, nu labi - kaut vai 22 gadu vecumā. Bet ne jau 29! Bērnudārzs. No otras puses - nu un kas, ka viņš pīpo? Pieļauju, ka ar zināmu paskaidrojumu pietiktu. Hmm, bet tad jau sabruktu viss Latviešu Nacionālistu kluba veicinātais uzskats par veselīgu dzīvesveidu! Tā ir - vēlme vadīt šādu organizāciju uzliek arī dažus pienākumus - piemēram, nesalūzt un nepakļauties šo vielu (tabakas un alkohola) ietekmei. Savukārt neesmu pārliecināts, ka «salūzis» cilvēks ir morāli tiesīgs to vadīt.

Iepriekšējo nedēļas nogali pavadīju laukos, kopā ar tēvu liekot jumtu pirtiņai. Tā neko pirtiņa - 8 m augsta divstāvu ēka. Pie reizes sapratu, ka man tomēr IR bailes no augstuma. Proti, uz 45 grādu slīpuma 8 m augstumā kāpt negribu. :)

Bet šoreiz ne par to. Laukos verandā uz galda atradu 2009. gada augusta «Latvijas avīzes» numuru. To vakarā garlaikoti pāršķirstot, atradu interesantus faktus - izrādās, ja Latvijas lauksaimniekiem tiešie ES maksājumi ir 68 euro par hektāru gadā, tad Igaunijā (turpmāk summas aptuvenas - varu arī kļūdīties +-5 euro robežās) 75, Lietuvā - 97, bet Vācijā - 323 (sic!) euro par hektāru.

Ar tik negodīgiem noteikumiem nav jābrīnās par to, ka «Latvijas lauksaimniecība neesot konkurētspējīga». Kāds te var būt brīvais tirgus? Tad jau tikpat labi varētu sarīkot dragreisu, kurā piedalītos, piemēram, Lamborghini Diablo vs. Lada Kalina. Vai arī sarīkot skriešanās sacīkstes, kuŗās Asafa Povels mēģinātu noskriet konkurentu, pie kam apgalvotu, ka konkurentam taču ir līdzīgas iespējas...

Patiesībā šeit nav jāvaino eirokrustnešus - skaidrs, ka viņi kaut kādiem bauriem ir ieinteresēti dot tik maz, cik iespējams. Vēlams necik. Un tagad iedomājamies situāciju: eirokrustneši piedāvā noteiktu summu. Leiši un igauņi sašutumā sāk kaulēties. Toties mūsu bāleliņu pārstāvji, pateicībā klanīdamies, pieņem piedāvājumu. Sak, ko kungs dos, tas ir labi. Šeit būtu vietā atmiņas no laikiem, kad strādāju VID. Bija visai trauksmains laiks - 2004.gada pavasaris. Lieliem soļiem tuvojās Latvijas iekļaušana Eiroimpērijā un VID informācijas sistēmas bija jāsagatavo savietojamībai ar ES kopējām sistēmām (hello - CCN/CSI ieviešana! ;P). Ekspluatācijas daļas priekšnieks tolaik bija Pēteris Kāpostiņš. Visu cieņu šim vīram, tomēr viņā bija pamatīgi iesēdies padomju laika iztapīgums amatā augstāk esošām personām. Tad nu no Eiropas Komisijas atbrauca pāris džondžiki apskatīt mūsu servertelpas. Protams, ka visa VID Informātikas pārvaldes vadība tika norīkota viņus sagaidīt, neraugoties uz to, ka viņi bija vienkārši "junior system engineers". VID Informātikas pārvaldes vadībai, tiesa, bija tā pasūdīgi ar angļu valodu, tādēļ par sarunvedi iecēla mani. Lieki teikt, ka dažubrīd vadības pazemīgie jautājumi (Vai kungi domā, ka šīs servertelpas durvis ir gana labas? Vai kungiem liekas pieņemams temperatūras režīms? Vai kungiem labpatīk izvietotie kabeļi?) man sagādāja dažus smagus brīžus, lai savaldītos un neeksplodētu nenormālā smieklu lēkmē, datoristu sauktā par ROFL. Kad abi sēdoša suņa augumā esošie džondžiki bija apskatījuši mūsu servertelpas, vadība gribēja zināt, ko kungi pavēlēs un kā rīkoties tālāk. Kad abi no Beļģijas atbraukušie čibriki neizpratnē raustīja plecus (viņi bija vienkārši atbraukuši apskatīt, kas un kā, cik tālu viss ir sagatavots un vai gluži ES kopējā tīkla vārteju serveri nav izlikti publiskai apskatei un vai tiem apkārt neskalojas ūdens, kā arī paskatīties, vai mūsu instalācijā nevar pasmelties kādu labu ideju), jau minētais Pēteris Kāpostiņš man uzdeva rakstīt vēstuli eirokrustnešiem, pazemīgi lūdzot tālākus rīkojumus. Liels bija viņa pārsteigums, kad rīkojumu vietā pēc kāda mēneša saņēmām atbildi, kuŗā bija teikts tas pats, ko es jau viņam biju teicis - ka to abu džondžiku mērķis nebija dot rīkojumus...

Lai arī, salīdzinot ES ar PSRS, saskatu daudz līdzību, tomēr viens gan ir skaidrs - ES nenosaka vietējās pārvaldes darbību līdz pēdējam sīkumam. Toties mūsu pašu pie varas esošā kliķe savā iztapībā kungiem vienmēr pacenšas vismaz 2x izpildīt rīkojumus. Tādus pakalpiņus, kā mūsu parlaments, valdība un ierēdniecības aparāts jebkuŗa sveša vara var tikai vēlēties...

Krovera seštaktu cikls iekšdedzes dzinējam.

Ļoti interesanta ideja. Protams, problēmu vēl daudz, bet ideja tiešām interesanta. :) Proti, pievienojot Otto cikla (4-taktu) dzinējam vēl 2 taktis, kurās vienā injicējam dzinējā ūdeni (kurš nekavējoties pārveidojas tvaikā, attiecīgi dodot faktiski vēl vienu darba takti) un otrā - izpūšot tvaiku, iegūstam divus labumus - lielāku jaudu un dzinēja dzesēšanu pašā dzinējā (attiecīgi nav vajadzīga dzesēšanas sistēma).

Kamēr pie varas esošā kliķe fantazē par kaut kādu tur atbalstu uzņēmējdarbībai, eksporta garantijām un citām, saprotams, vajadzīgām lietām - kuŗas tā, tiesa, ij negrasās reālizēt, tautasforums.lv ir publicējis Valtera Grīviņa atklājumu. Un proti, Nodarbinātības dienesta programmas «Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai» pieteikumā ar parakstu jāapliecina, ka netiks uzsāktas:

• Darbības zivsaimniecības nozarē
• Darbības sarakstā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē
• Darbības, lai veiktu eksportu uz trešajām valstīm vai ES dalībvalstīm (lasi: lai veiktu eksportu)
• Darbības, kas nodrošina, ka importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces

Tātad - uzskaitīts teju viss, lai ārvalstu uzņēmumiem neradītu jaunus konkurentus! Tad nu jautājums - kāda vella pēc vajag dirst par kaut kādu tur atbalstu uzņēmējdarbībai, ja šādi normatīvie akti visu iespējamo atbalstu vienkārši padara neiespējamu? Kāpēc netiek pirmkārt mainīti šādi nosacījumi atbalsta saņemšanai? OK - atbilde man tāpat ir skaidra. Pie varas esošā kliķe nav latviešu pusē.

3D shooteris 95 kilobaitos. Grafikas kvalitāte «pavelk» uz oriģinālo Unreal. Katrā ziņā - piemērs efektīgai programmēšanai.

Tekstūras šajā spēlītē tiek ģenerētas procedurāli pie ielādes, lai samazinātu spēles apjomu. Tas nozīmē, ka «ielāde» ir samērā ilgs process, tomēr rezultāti ir pārsteidzoši.

Starp citu - interesanti, ja visu programmētu tikpat efektīgi, kā šo spēlīti, cik vietas diskā prasītu moderna operētājsistēma? :)

Šlesers esot nolēmis beidzot piepildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un radīt rīdziniekiem 100000 jaunu darba vietu. Puse no tām būšot Dublinā, bet otra puse - Londonā.

Iepriekšējā ieraksta komentāros parādījās ideja par to, ka būtu labi pēc grass roots principiem veidot alternatīvu mācību materiālu krātuvi. Šeit vēlos uzrakstīt savas domas par to, kādai tai būtu jābūt.

1. Piekļuvei jābūt gan tiešsaistes, gan bezsaistes. Ja ar tiešsaistes piekļuvi viss būtu vienkārši - Interneta mājaslapa (par to, kā tiek veidots tās saturs, var vienoties vēlāk), tad ar bezsaistes variantu ir sarežģītāk. Piemēram, kādam radiniekam laukos uzdāvināt lietotu datoru varbūt arī ir iespējams (vai arī kaut ko vecu un lētu radiņi var paši iegādāties), tomēr ar Interneta pieslēgumu ir problēmas. Bieži vien vienīgā iespēja ir briesmīgi lēnais GPRS (kuŗš arī nav tas lētākais) vai pat iezvanpieeja. Tad nu lūk - bezsaistes versija būtu CD-ROM izplatāma instalējama programma, kuŗa saturētu visus tos pašus materiālus, ko Interneta mājaslapa. Varētu arī ik pa laikam izdot atjauninājumu. Protams, arī "bezsaistes" versijai būtu jāprot izmantot Interneta piekļuvi, ja tāda būtu - piemēram, lai ielādētu jauninājumus vai papildinājumus.
2. Šajā sistēmā tēmu sadalījums atbilstu mācību priekšmetiem un klasēm. Piemēram, "3.klase - matemātika".
3. Sistēmas papildināšanai jābūt gana vienkāršai un atvērtai, lai tajā varētu piedalīties jebkuŗš interesents.
4. Visiem materiāliem jābūt publicētiem ar kādu brīvu licenci - piemēram, Creative Commons.

Pagaidām tas viss. Varbūt kādi priekšlikumi? Ja būs pietiekoša atsaucība, varētu sākt bīdīt šo projektu tā nopietnāk...

Izrādās, ka ASV Kalifornijas štata gubernators Švarcītis ir izdomājis lielisku veidu, kā izglītību padarīt lētāku. Proti, mācību grāmatām jābūt veidotām pēc atvērtā pirmkoda principiem. Tiesa, šobrīd šim ir radušies zināmi sarežģījumi sakarā ar likumdošanu, bet tas ir tikai politiskas gribas jautājums.

Kāpēc par šo rakstu? Domāju, ka Latvijas gadījumā tas būtu lielisks veids, kā salauzt apgāda "Zvaigzne ABC" superdārgo (piemēram, latviešu valoda 2.klasei - 2 grāmatas; 6 lati katra) monopolu, vienlaikus veicinot informācijas apmaiņu. Iedomājieties - grāmata brīvi pieejama rediģējamā un PDF formā. Lasi vai nu Internetā, vai lejuplādē savā datorā, vai izdrukā, vai, galu galā, izvēlies iegādāties lētākā (ar mīkstajiem vākiem) vai dārgākā (glaunākā) versijā. Iegādāto grāmatu vari brīvi kopēt. Domājams, ka izglītības kvalitāte no tā tikai uzlabotos (piemēram, šobrīd daudzās skolās ir situācija, ka vecāki bērniem vienkārši nevar nopirkt mācību grāmatas), bet arī nebūtu jāsamazina algas skolotājiem, kā arī tik ļoti neizjustu skolu bibliotēku finansējuma samazinājumu... Tikai pie varas esošā kliķe, šķiet, nav ieinteresēta neko tādu darīt.