Nu tad tā... Tā kā bez kvalitatīvas skaņas nevaru dzīvot un mani pastiprinātāji ir pārāk smagi, lai tos uz pāris mēnešiem vilktu pie Lailas, pirms ~ 1 mēneša "no rokas" nopirku vecu Radiotehnikas U-7101 pastiprinātāju, kuram bija lemts darbināt divas Radiotehnikas 10W tumbas.

Pirmo reizi to ieslēdzot, dzirdēju dūkoņu labajā kanālā. Pēc pamatīgas analīzes nolēmu nomainīt priekšpastiprinātāja mikroshēmu K157UD2. Sacīts-darīts. Pēc tā skaņa parādījās abos kanālos, tomēr bija dzirdama fona dūkoņa; pie aptuveni puses no maksimālā skaļuma nostrādāja releju aizsardzības shēma; arī skaņas kvalitāte bija, lai arī labāka, kā vidējam mūzikas centram, tomēr ne pārāk apmierinoša.

Pēc pāris nedēļām šis draugs atņirdzās pavisam - bija dzirdams līdzstrāvas fons, kā arī nepārtraukti nostrādāja aizsardzības shēma, atslēdzot skaļruņus.

Lai atrisinātu problēmu, nomainīju visus (skaitā 18) elektrolītiskos kondensatorus. Oriģinālie bija armēņu - sabotāža, nevis kondensatori.

Tiesa, problēma neatrisinājās (lai arī bija skaidrs, ka pēc šī darbiņa un problēmas novēršanas skaņa paliks labāka). Nolēmu nomainīt arī barošanas bloka kondensatorus - tie ir 6 gab. Pēc to nomaiņas pastiprinātājs strādā normāli, bet - kāda skaņa! No šī padomju elektronikas brīnuma nekad nebūtu gaidījis tik kvalitatīvu skaņu! Fona trokšņi parādās, skaļuma potenciometru pagriežot līdz maksimumam - un arī tad tie ir minimāli. Skaņai parādījās basi un augšas; vidus frekvencēs skaņa kļuvusi tāda mīksta, silta.

Man ir arī šādas tādas bildītes no šī pasākuma. Kad pārdzīšu uz datoru, iemetīšu visu šo sadaļā "Projekti". Un - diez, kā skanēs mani lielie Korvet pastiprinātāji pēc kondensatoru nomaiņas? :)

Visu nakti pavadīju darbā, kodējot Navision reportu. Var jau būt, ka šīs sistēmas izstrādātājiem šķitis, ka komercdarbībā atlaides ir reti sastopama un vispār nevēlama parādība, bet vai tad tāpēc bija tik ļoti jānoslēpj atlaižu vērtības?

Nekas, tagad viss darbojas. Lietoju daudz kafijas un ceru drīz (pēc testēšanas) tikt mājās gulēt. Un nē, mani nepiespieda tur palikt. Vismaz visu nakti ne. Pats izlēmu, jo drīz jānodod projektu. Vienīgi stulbi sanāca - vakar manam mīļumam bija vārdadiena un es vakarā pat netiku mājās viņu apsveikt :( Lai gan - var jau būt, ka varēju braukt mājās ar dežūrtramvaju, bet kāda no tā jēga? Tas tāpat būtu bijis ap 2 naktī. Tad nu paliku darbā un rāvos, līdz reports veidojās pareizi.

"All parts should go together without forcing. Therefore, if you can't get them together again, there must be a reason. By all means, do not use a hammer." -- IBM maintenance manual, 1975

Tulkojums: "Visām detaļām jābūt saliekamām, nepielietojot spēku, tādēļ, ja tās nav iespējams salikt, jābūt kādam iemeslam. Katrā ziņā neizmantojiet āmuru." -- IBM servisa rokasgrāmata, 1975

P.S. Ja domājat, ka te sen nekas jauns nav bijis, tad pačukstēšu, ka drīz būs. Tiesa, tas vairāk interesēs Linux lietotājiem/administratoriem, kā arī tiem, kas vēlas to apgūt. Kā saka, apbruņojieties ar pacietību un gaidiet... ;)

Pavēle pēc veiksmīgas kaujas: "Visus apbalvot. Sakarniekus nesodīt."

Latnet Tehnikas listē atradu interesantu linku. Tajā aprakstīts, ka Microsoft maina savu OEM licenci. Turpmāk, mainot datora mātesplati, ja vien tas nav saistīts ar tās bojājumu, būs jāiegādājas arī jaunu Windows licenci. Izrādās - Bilaprāt, mātesplates maiņa esot ekvivalenta jauna datora izveidei un tas nozīmējot, ka vecā Windows licence vairs neesot derīga.

Ko lai tur saka? Apsveicu, Bil! Pie reizes novēlu, lai Microsoft beidzot izdodas izveidot vairāk vai mazāk neuzlaužamu aizsardzību pret pirātismu. Varbūt tad cilvēki

a) sāks pirkt legālu Windows, nevis lietos pirātisku un vēl visu laiku lamāsies, cik tas draņķīgs;
b) sāks lietot normālas standarta operētājsistēmas, piemēram, GNU/Linux.

Ja nu tas kādu interesē, esmu papildinājis sadaļu "Projekti" - arī Projekts 1954.

Biju nedaudz apslimies. Šodien pirmo dienu esmu darbā. Tad nu savā mailkastē atradu mailu no kāda Ingvara Jēkabsona (it kā programmētāja). Kā jau (šķiet ;P) rakstīju iepriekš, esmu atvērts konstruktīvai kritikai. Diemžēl Ingvara mails bija izcils nekonstruktīvisma piemērs:

Sveiks!

Neliels feedbacks par Tavaam Python graamtaleem. Zini, tomeer tas ir paaraak nenopietni -- rakstiit taadu literatuuru taadaa stilaa. Nu kaada jeega omeem un opjiem iemaaciit programmeet? Tikai taapeec lai vinji saprastu ko vinju mazdeels dara? Da kaadam tam visam jeega?
Es uzskatu, ka cilveeki, kas piekjeeraas pie Tavu manuaalju lasiishanas noteikti jau diezgan zinaaja par programmeeshanu. Diemzjeel taada tendence pie mums Latvijaa ir ljoti izplatiita, ka uzdriikstaas rakstiit tikai "Tas un tas iesaaceejiem, chainjikiem" stilaa. Bet kaut cik nopietnu literatuuru prieksh zinaama liimenja profesionaalijiem pa latviski neraksta..
Zjeel.. ceru Tu kaadreiz uzrakstiisi patieshaam labu manuaali/pdf'u par Python. Piemeeram mani intersee kaapeec Python ir tik laba, esmu daudz dzirdeejis ka dinamiski tas, dinamsiki shitas, bet taa konkreeti neko. Tikai "viegli iemaaciites, kaa radiits iesaaceejiem" utml. stilaa, bet stipri shaubos, ka Python ir iesaaceeju valoda (tip Pascals).
No offence, bet gribeejaas kaut ko sakariigaaku! :)

--
Ingars Jēkabsons
Students
Diagnoze: programmētājs
Peace, Love & Soul

Līdz šim esmu saņēmis gan labas atsauksmes, gan konstruktīvu kritiku, kurā cilvēki norāda tieši to, ko vajadzētu palabot, kādas ir kļūdas (kā nu bez tām!) u.c. Diemžēl god. Jēkabsona jaunskungs nav izlasījis tutoriāļa nosaukumu: "Programmēšanas valoda Python iesācējiem". Un arī disclaimeri acīmredzot ne. Tad nu mēģināšu viņam un citiem līdzīgi domājošiem apskaidrot, kādēļ es nerakstīju tutoriāli "Programmēšanas valoda Python profesionāļiem".

Manuprāt ir tā, ka mūsdienu programmēšanas profesionāļiem ir daudz mazāk problēmu ar tehniskās angļu valodas lasīšanu, līdz ar to tiem nesagādās sevišķas problēmas atvērt http://www.python.org un izlasīt advancētos tutoriāļus. Bez tam, ņemot vērā to, ka šie ir mani pirmie mēģinājumi rakstīt tutoriāļus, ņēmu vērā, ka tutoriālis profesionāļiem būtu krietni vien apjomīgāks. :) Un, Ingvar, Tev nav taisnība - ļoti daudzi šī tutoriāļa lasītāji ir iesācēji programmēšanā. Un Python ir ļoti piemērota programmēšanas valoda gan iesācējiem, gan profesionāļiem. Tur slēpjas šīs valodas skaistums. Par Pascal nezinu - no vienas puses, var jau būt, ka to mūsdienās uzskata par iesācēju valodu (bet tad jau Python ir vienkāršāks). Lai gan esmu C programmētājs, tomēr uzskatu, ka Pascal dažas apakšversijas, piemēram, Delphi vai FreePascal ir visnotaļ izmantojamas profesionālos nolūkos (piemērs ir tepat Latvijā izstrādātais Solcraft FinaWin).

Tiem, kas domā līdzīgi Ingaram - iesaku nevis rakstīt nekonstruktīvus savārstījumus, bet, ja mani sacerējumi liekas galīgi nepieņemami, ņemt un uzrakstīt pašiem savus - labākus. Jā, jā - dzirdamas visa veida atsmērēšanās - nav laika, nav ideju, nav prasmes... Man ir tieši šīs pašas problēmas. Ņemiet par labu to, ko es esmu sarakstījis, bet, lūdzu, ja kritizējiet, tad tikai konstruktīvi. Šo piemēru publiski komentēju tādēļ, lai citi redzētu, kādu kritiku es neņemu vērā.

Tēma izsmelta. No offence, protams :)

Vispirms - paldies visiem tiem, no kā esmu saņēmis atsauksmes gan par grāmatiņas pirmo daļu, gan par otro. Paldies gan par labajām atsauksmēm, gan par kritiku.

Un tagad neliels disclaimeris. Šo grāmatiņu veidoju kā nekomerciālu projektu, tādēļ pie tās varu strādāt tikai PAVISAM brīvajā laikā. Tas nozīmē, ka ieteikumus nevarēšu realizēt "tūlīt un tagad". Bez tam, IMHO latviešu valodā līdz šim šāda veida darbi nav rakstīti, taču tas nenozīmē, ka pirmos kucēnus jāslīcina. :) Kad būšu sarakstījis visas daļas, ko esmu domājis sarakstīt, tad arī ķeršos pie iepriekšējo daļu labošanas un papildināšanas, tās eventuāli apvienojot vienā lielā. Tomēr viens ir skaidrs - šī sērija nekad nebūs domāta tip C programmētājiem, kuri kaut kādu mistisku iemeslu dēļ izlēmuši programmēt Python. :) Līdz ar to es nemaz nemēģinu aprakstīt katras valodas konstrukcijas n-tos realizācijas paņēmienus. Šīs grāmatiņas (nu jau sērijas) uzdevums ir sniegt vispārēju ieskatu Python tā, lai vismaz cilvēki zinātu un saprastu, kur un ko meklēt tālākai informācijai. Vienā no ieteikumiem bija minēts, ka jāpievieno informāciju par to, ka Python var izmantot ne tikai ASCII kodējumu. To zinu arī es, tomēr pirmajā (un arī otrajā) daļā to speciāli neminēju, lai lieki nesarežģītu grāmatas tekstu. Rakstot šo grāmatiņu, es to veidoju tā, lai "mana māsa pēc tās varētu iemācīties programmēt". :) Līdz ar to lietas, kas man konkrētajā brīdī nešķiet svarīgas (un komandrindā parasti latviešu vai kādus citus specifiskos simbolus neizmanto - it īpaši, ja programmas interfeiss ir prasts stdout streams un netiek izmantotas lietas tip ncurses), vienkārši neminu. Starp citu, izlasot otro daļu, redzēsiet paši - dažas no lietām, uz ko man norādīja kritikā par pirmo daļu, ir realizētas otrajā daļā - pie tam krietni pirms es šo kritiku saņēmu. :)

Katrā ziņā - gan pozitīvas atsauksmes, gan kritika motivē strādāt tālāk. :) Tā ka gaidiet trešo daļu. Tajā būs aprakstīta GUI programmēšana ar Tkinter bibliotēku. Kāpēc uzreiz ne wxPython? Tāpēc, ka Tkinter parasti ir iekļauta Python standartkomplektācijā. Par wxPython būs atsevišķa daļa.

Sadaļā "Rakstu darbi" iespējams ielādēt manas e-grāmatiņas 2.daļu. Ielādējam [optional: izdrukājam] un studējam.

Iekš OSNews varam izlasīt par Microsoft plāniem atļaut Windows Vista OS instalēt tikai ciparparakstītus draiverus. Viss jau būtu jauki, tikai... parakstīti draiveri paši par sevi nenozīmē to, ka tie būtu kvalitatīvāki vai drošāki. Tas viss nepieciešams, lai nepieļautu nelicencēta satura (lasi: savu mīļoto CD vai DVD noripotā variantā) atskaņošanu un radīšanu. Ko nu, lielie Windows aizstāvji?