Šķiet, sen neesmu neko šeit rakstījis... Lieta tāda, ka esmu bišķiņ aizņemts ar studiju tuvināšanu nobeigumam, biedrības "Latvietis" mājaslapas jaunās versijas (hmm... "jaunās" nozīmē arī to, ka C source ir 2x lielāka) izstrādi, kā arī vēl daudziem dažādiem darbiem. Bet nu pēc kārtas.

Kārtīgs students par studiju tuvināšanu nobeigumam neraksta - un saka vēl, ka fizmati neesot māņticīgi... Varu vien pateikt to, ka mans šābrīža darbs studijām pārāk nemaisa. :) Par ko man liels prieks.

Biedrības "Latvietis" mājaslapu esmu pabeidzis - tagad tikai jāizdomā, kā veikt datu migrāciju uz jauno versiju tā, lai tas viss pēc iespējas "neiegrieztu" lapas pieejamībai. Laikam būs jāveido jaunu testa vidi ar jaunu datu bāzi, jāmigrē datus un beigās "jāpārslēdz" produkcijas versiju uz "jauno" DB.

Esmu izveidojis pagaidu versiju arī vīru kopas "Vilki" mājaslapai. Ar "pagaidu" domāju to, ka lapa ir iekš plain HTML, jo manas satura pārvaldības sistēmas un C valodā rakstītā dzinēja uzstādīšanai uz tā servera vajadzēs veikt dažas papildus darbības (PostgreSQL instalēšana u.c.). Un, galu galā, tikai tagad varēšu tā nopietni pieķerties lapas dzinēja izstrādei (t.i. dizaina "uzlikšanai" uz savām iestrādnēm)...

Kas tad vēl... Mans "Radiotehnikas" pastiprinātājs ir bikiņ sačakarējis vienu no 10W tumbiņām... Naja, pastūzītim izejas nominālā jauda ir 25W, un neviens jau nelika mēģināt pārbaudīt, cik tad skaļi var skanēt 10W tumbiņas... :) Nekas, nomainīšu.

Izrādās, 100 MiB IOMEGA ZIP diski var noderēt arī mūsdienās... :) Un, kas pats interesantākais, tie ir lētāki par USB flash iekārtām un kompaktāki/vienkāršāki ekspluatācijā par CD-R/RW. Protams, ir viens "bremzējošs" faktors - ietilpība. 100 MiB mūsdienās tomēr nedaudz ierobežo.

Un vēl - jāmēģina būs beidzot pieķerties Python grāmatiņas trešajai daļai. Nedaudz iesācis esmu, tomēr dažādu apstākļu dēļ turpināt nav sanācis.

Domājāt, ka rakstīšu, kā pieslēgt šo HP brīnumu pie Linux datora? Nekā! :) Tā vietā varu vien ieteikt no tā pēc iespējas izvairīties. Tas ir t.s. winprinteris, kuram pat firmware ir jāielādē no datora.

Firmai, kura to bija iegādājusies (diez, ar Windows licenču ietaupīšanu uz GNU/Linux rēķina nepietika?), par laimi, izdevās to iemainīt pret LaserJet 1022, kas ir normāls, ar PCL5 savietojams printeris. Ja nu gadījumā ir nepieciešams LJ1020 pieslēgt pie Linux datora kā tīkla printeri, var izmantot to pašu metodi ko iepriekš aprakstīju Canon multifunkcionālajai iekārtai. Pretējā gadījumā - aizmirstiet. It kā eksperimenti ar šī aparāta atbalstu notiek, bet tas vienkārši nedarbojas.

Ar prieku paziņoju, ka esmu pabeidzis sava 1954.gada radioaparāta "Rekord-53" restaurēšanu. Rezultātus skatieties paši projekta lapā.

Lai lieki nekašķētos tur, kur kašķēties nav jēgas, ar swami vienojāmies, ka abpusēji atsaucam jebkādus savstarpējos apvainojumus Slackbook sakarā. Turpmāk mēs kopīgi strādāsim pie "Slackware Linux pamati" tulkojuma uzturēšanas un aktualizēšanas.

Vakar nācās Mandriva Linux datoram pieslēgt šiten tādu WLAN karti. Mandriva to pat atpazina, bet laipni paskaidroja, ka download versijā to neuztur. Varot pats kompilēt kerneli ar šīs kartes atbalstu vai iegādāties community versiju. Tā kā dators bija absolūta miskaste (Celeron 400 MHz), nebija nu nekādas vēlmes kompilēt kodolu, pie tam vēl jo mazāk - Mandriva sistēmā. Sāku domāt citus variantus.

Risinājums atradās (kā jau parasti). Tiesa, šoreiz tik ļoti čerez ž..., ka pats biju pārsteigts. Pirmo reizi nolēmu izmēģināt ndiswrapper. Tiem, kas nezina - tas ir rīks, kas "imitē" Windows sistēmu, pareizāk sakot - to šīs sistēmas daļu, kas atbild par tīkla karšu draiveriem. Rezultāts - itin veiksmīgi varam izmantot sīkmīkstās OS tīkla karšu draiverus.

Mandriva savu draudzīgumu pierādīja, piedāvājot uzinstalēt ndiswrapper, kā arī instalēt Windows draiveri. Tā kā kartes komplektā iekļautais draiveris īsti nedarbojās, nācās izmantot citas kartes draiveri - to var dabūt šeit. Atpakojam draiveri Windows datorā, tos 4 failus, kas reāli ir draiveris (viens no tiem ir PRISMA00.INF - tie visi atrodas vienā direktorijā), iekopējam floppy disketē un instalējam Linux datorā.

Diemžēl ar to viss nebeidzās. Tiesa, šajā etapā var nokonfigurēt arī IP adresi (vai izvēlēties DHCP), ievadīt maršrutēšanas informāciju utt. ndiswrapper tiek konfigurēts, lai automātiski sistēmas ielādes laikā ielādētu arī atbilstošo kodola moduli. Pēc tam komandrindā jāizpilda komandas (ja vēlamies, lai karte darbotos vienmēr, tās jāizpilda pie datora ielādes - kādā no startēšanās skriptiem):

# iwconfig wlan0 mode Managed
# iwconfig wlan0 key open (PIEZĪME: vai restricted) XXXXXX
# iwconfig wlan0 essid "ACCESSPOINTID"
# ifup wlan0

Kaut kā tā. Starp citu, ja vēlamies ndiswrapper konfigurēt manuāli, jādara šādi:

# ndiswrapper -i PRISMA00.inf
# ndiswrapper -l
Installed ndis drivers:
prisma00 driver present, hardware present
# modprobe ndiswrapper

Pēc tā sistēmā parādīsies tīkla interfeiss wlan0.

Šajās dažās dienās kopš mana Slackware Linux pamati publiskošanas jeb laišanas tautās esmu lasījis un saņēmis daudz dažādus komentārus. Gan aizrādījumus par kļūdām (kā saka, quickly fixed - arī slaveno peļmodēma (modempeles?) konfigurācijas ekrānu :). Esmu saņēmis arī daudz atzinības - par ko man liels prieks.

Esmu saņēmis arī kāda swami replikas (publicētas vairākos forumos, linux.lvusers vēstkopā un vēl šur tur). swami, izrādās, nepavisam nav apmierināts ar manu veikumu - jo es neesot iesaistījies viņa tulkošanas projektā un tāpēc esot organizētības pārkāpējs (varbūt arī valsts un FLOSS kopienas ienaidnieks?).

Ņemot vērā, ka forumos īpaši iesaistīties diskusijās man nepatīk, mēģināšu atbildēt uz swami argumentiem šeit. Protams, neceru, ka viņš mainīs savu viedokli, tomēr gribētu parādīt, ko varu pretstatīt viņa argumentiem.

1. Es esot entuziasts, kurš tulkojis Slackware Linux pamatus bez saskaņošanas ar swami

   Mjā. Ja swami izsniegtu Slackware Linux pamatu tulkošanas atļaujas, tas būtu lielisks arguments. Diemžēl man jāatzīst, ka daudzus darbus labprātāk veicu viens - pēc dabas esmu individuālists. Jebkurā gadījumā - arī "oficiālajam" tulkojumam būtu bijis jāizmet tās 4 nodaļas no 19, kas jau ir iztulkotas - nepretendējot uz Lieliskā Literārā Stila autora godu, apgalvošu, ka swami tulkojuma literārā kvalitāte ir izcili zema... Līdz ar to darba apjoms nemainītos.

2. Ja reiz esot izveidojis "neoficiālo" tulkojumu, kāpēc to publiskot?

   LOL. Ko tad man bija darīt - to paturēt pie sevis? swami derētu atcerēties, ka grāmatas licence ir GPL, kas nozīmē, ka ikviens to drīkst modificēt un izplatīt. Izsūtot/publicējot relīzes, es visur uzsvēru, ka tas ir "neoficiālais" tulkojums. Bez tam - nekas taču netraucē to tagad iekļaut "oficiālajā", pie reizes izķerot kļūdas, ja tādas ir (ir, ir..). IMHO tas neprasa vairāk darba, kā vienkāršs Copy/Paste... Es labprāt nosūtītu swami šo grāmatu labojamā (OpenDocument) formātā, tikai diemžēl viņš nav uzskatījis par vajadzīgu ar mani sazināties - vienīgi apd**st mani visos iespējamos forumos un vēstkopās. Tad nu atgādinu savu e-pasta adresi - alvilsb pie parks punkts lv.

3. Atvērtā koda kopienā tas esot radījis nopietnas problēmas. Aptuveni tā var saprast no swami argumentiem.

   Atkal LOL. Kas tā par kopienu, kurā viena cilvēka padarīts darbs rada problēmas? Manuprāt, tomēr labāk ir, ja darbs ir padarīts (neatkarīgi no tā, vai ir ievērota birokrātiska subordinācija, kas man riebjas no tā laika, kad strādāju kādā valsts iestādē), nekā tad, ja tas tiek birokrātiski marinēts. Vai labāk būtu, ja Slackware Linux pamatu tulkošana notiktu līdzīgi, kā elektroniskā paraksta ieviešana? Cilvēkam, kas vēlas iepazīties ar Slackware Linux, ir gluži vienalga, vai šī grāmata ir tulkota "neoficiāli", vai saskaņojot ar Slackware autoriem un vēl nez ko. Svarīgi ir tikai tas, ka tā ir pieejama latviski. Kā jau rakstīju, nav taču problēmu manu darbu iekļaut "oficiālajā" tulkojumā, ja kādam ir šāda vēlme.

4. Rupju izteicienu un epitetu izmantošana, raksturojot manu darbu

   Bez komentāriem. Tas tikai liecina par swami (Gata Kalniņa; slackers.lv) intelektu. Jāsecina, ka tas nav sevišķi augsts... Vismaz krietni zem vidējā. Lamājot tos, kas kaut ko dara, nevis tikai "saskaņo" un "organizē", pie laba rezultāta nenonāksim.

Secinājumi: Gatis Kalniņš AKA swami rada problēmas atvērtā pirmkoda kopienā, vēloties būt par fīreru vai vismaz štrumbantfīreru. Ja jūti, ka nav laika (vai spēju) veikt kādu darbu, nevajag to uzņemties. Pretējā gadījumā pēc tam nevajag lamāt tos, kuri šo darbu tomēr izdarījuši, bet ne tavā paspārnē. Par laimi, Gati, man Tavi epiteti rada aptuveni tādu pašu reakciju, kā sālsskābe silīcija dioksīdam - t.i., nekādu. Varu tikai pateikt, ka esmu ķēries pie nākamā tulkojuma. Ja kādam mans veiktais darbs nepatīk - nelasiet. Tomēr droši zinu, ka daudziem tas noder. Un par to man ir prieks.

Atradu cienījamā fizmatu docenta, Dr.math. V.Detlova Confessiones. Iesaku izlasīt. Šis pasniedzējs man atmiņā palicis kā viens no inteliģentākajiem un ar labu humora izjūtu apveltīts, neraugoties uz stingro pieeju studentu eksaminēšanā.

Pie šī strādāju samērā ilgi - pusotru mēnesi. Rezultāts - 150 A4 lappušu biezās "Slackware Linux Essentials" tulkojums latviešu valodā. Kā vienmēr - noteikti nepretendēju uz absolūtu patiesību un neapgalvoju, ka šajā darbā nav kļūdas (drīzāk pretēji), tomēr ņemiet par labu.

Vairāk informācijas - sadaļā Rakstu darbi.

Nu, eirofīli? Tagad, ja kāds resns cienīgs žēlīgs ierēdnis lielskungs Eiropas komisijā savās taukainajās pelēkajās šūniņās izgudro, ka tiem Bauriem nebūs to Cukur taisīt, tad tā arī ir!

Vairāk par to - TVNET.

Reiz man kāds paziņa, kurš strādāja Canon centrā, stāstīja šādu gadījumu: atnācis pie viņa kāds krievs un protestējis: "Ja u vas tut kupil prinķer SAPOP - ņe rabotajet!" ("Es pie jums nopirku printeri SAPOP - nestrādā!") Veči ilgi domājuši, kas ir printeris SAPOP, kamēr sapratuši, ka krievs kirilicā izlasījis Canon. :)

Bet stāsts šoreiz būs par ko citu. Canon, kā zināms, ļoti patīk ražot t.s. Winprinterus. Tas nozīmē, ka, līdzīgi Winmodemiem, tie nav pilnvērtīgi printeri - tā vietā liela daļa skaitļošanas darba tiek uzgrūsta datoram. Iegūstam par pārdesmit latiem lētāku aparātu, kurš toties darbojas tikai un vienīgi Windows operētājsistēmā. Tad nu vienā firmā bija šāds aparāts iepirkts - Canon all-in-one modelis MF5630. Par laimi, "tiešā" veidā tas bija pieslēgts Windows mašīnai, bet savajadzējās to pieslēgt GNU/Linux datoram. Protams, ka (pēc cūcības likuma) tieši šai sērijai neviens vēl nav izkodis viņa izmantoto CARPS protokolu un attiecīgi draiveru sistēmām, izņemot Windows, nav.

Nedaudz padomājot, izdomāju - ja jau visus aprēķinus veic dators, nevis pats printeris, tad kāda vella pēc aprēķinus jāveic visiem datoriem, kuri grib šo dzeltenās rases gara lidojuma radījumu izmantot? Sāku meklēt risinājumus.

Risinājums atradās - un to sauc Ghostscript. Uzstādām Windows datorā pašu Ghostscript, Ghostview un RedMon. Pēdējā pakotne ļauj mums izveidot t.s. pāradresēto printera portu, uz kuru drukājot, izvaddati tiek nodoti kādai programmai. Tālāk soli pa solim:

Izveidojam jaunu virtuālu printeri. Ļoti labs modelis ir Apple LaserWriter II NT. Tas ir labs PostScript printeris un, kā zināms, ar PostScript GNU/Linux sistēmas strādā ļoti labi. Norādot pieslēgumu, izvēlamies izveidot jaunu portu. Izveidojam portu Redirected. Piedāvātais noklusētais nosaukums RPT1 ir laba izvēle. Kad printeris pievienots, nedrukājam testa lapu! Tā vietā izvēlajies modificēt porta iestatījumus un norādām izpildāmo programmu kā C:[kādsnuturceļšuzghostview]gsview.exe - (neaizmirstam "-" simbolu beigās!) un parametros - "-printer "Canon MF5600 Series" (vai kāds nu jums ir Winprinteris - precīzi tādu nosaukumu, kā tas parādās sīkmīkstajos). Kad tas viss izdarīts, mēģinām izdrukāt testa lapu no šī virtuālā printera. Visam vajadzētu darboties. Ja viss darbojas, šārējam šo printeri un GNU/Linux sistēmā instalējam Apple LaserWriter II NT - standarta PostScript printeri.

Ir jau viss pasākums nedaudz čerez Ž..., bet neko darīt. Labs padoms - ja ir plāni ieviest GNU/Linux sistēmas, ir nedaudz jāpiedomā, kādu biroja tehniku iegādāties. Labi, ka šajā gadījumā uzņēmumā ir arī Windows datori un šis kombains ir pieslēgts pie viena no tiem. Pretējā gadījumā sanāktu, ka, ietaupot pārdesmit latu, nāktos tos ar uzviju zaudēt, iegādājoties Windows licenci. Un jā - tie, kas tagad taisās bļaut re, kā!, var mierīgi paklusēt. Iztērējot nedaudz vairāk naudiņas par normālu, ar normālām OS savietojamu tehniku, to iespējams ar uzviju atgūt, ietaupot uz kādas visiem zināmas sistēmas licencēm. Un GNU/Linux nav vainīga pie tā, ka aparatūras ražotāji ražo šādu tehniku - vainojiet Canon. Piemēram, es jau daudzus gadus šo anštalti boikotēju.

Rezumē - skopais maksā divreiz... :) Labi, ka šoreiz šim uzņēmumam izdevās kaut kā tikt cauri, neiegādājoties vēl vienu printeri GNU/Linux vajadzībām. :)